Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz, ka pēc visu saskaņojumu saņemšanas novada dome, kuras teritorijā atrodas ūdens objekta hidroloģisko režīmu regulējošā hidrotehniskā būve, ūdens objekta ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus apstiprina ar saistošajiem noteikumiem. Noteikumu projektā ir noteiktas arī par kontroli atbildīgās institūcijas.

Pēc stāšanās spēkā noteikumi attieksies uz visiem ūdens objektu regulējošās hidrotehniskās būves īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kā arī uz ūdens objekta, kurā atrodas attiecīgā hidrotehniskā būve, īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.

VARAM cer, ka noteikumu izstrāde palīdzēs pasargāt no plūdu draudiem un applūšanas platības ap ūdenskrātuvēm, īpaši gadījumos, kad ūdens objekta hidroloģisko režīmu neregulē, lai gan tas ir nepieciešams, jo īpašnieks hidrotehnisko būvi neizmanto, norāda VARAM.

Ministrija skaidro, ka līdz šim spēkā esošajos tiesību aktos nebija noteiktas prasības, kā plūdu draudu novēršanai regulēt ūdens objekta hidroloģisko režīmu ar tādas hidrotehniskās būves palīdzību, kuru tās īpašnieks (valdītājs) neizmanto saimnieciskajā darbībā.

Jau ziņots, ka viena no hidrobūvēm, kas ik gadus plūdu laikā sagādā galvassāpes pašvaldībai, ir Spruktu HES Rāznas ezerā. Pērn pavasarī nesaskaņas starp Rēzeknes novada domes vadību un Rāznas ezera hidrotehnisko būvju īpašnieku Ēriku Masteiko, kurš atteicās aizvērt HES slūžas, lai aizturētu Rāznas palu ūdeņus no ieplūšanas Rēzeknes upē, sita tik augstu vilni, to risināšanā bijis spiests iesaistīties pat Ministru prezidents.

Delfi