Otrdien uz komisijas sēdi bija ieradušies daudzi Jūrmalas "ātrās palīdzības" mediķi un darbinieki, vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājs Armands Ploriņš un Veselības ministrijas pārstāvji, kas gandrīz divas stundas diskutēja par to, vai Jūrmalas "ātrā palīdzība" ir jāiekļauj vienotajā dienestā.
Ploriņš prezentācijā komisijai centās atspēkot jūrmalnieku argumentus par labu palikšanai ārpus vienotā NMPD, piemēram, lielo izsaukumu skaitu festivāla "Jaunais vilnis" laikā un glābšanu uz ūdeņiem. Viņš norādīja, ka 2009.gada laikā vidēji diennaktī Jūrmalas "ātrā palīdzība" saņēmusi 27 izsaukumus, tad festivāla laikā pērn – vidēji 28,7 izsaukumus. Savukārt glābšanas dienesta funkcijas pērn Jūrmalas "ātrā palīdzība" pildījusi tikai 10 izsaukumos – tā devusies uz četriem slīkšanas gadījumiem un sešiem saules un siltuma dūriena gadījumiem, informēja Ploriņš.
Jūrmalas "ātrās palīdzības" vadītājs Uldis Ciekurs gan norādīja, ka viņam neesot skaidrs, no kurienes šādi dati ņemti, un arī prezentācijā nebija norādīts to avots.
Ploriņš norādīja uz vairākiem ieguvumiem Jūrmalai, ko dotu iekļaušanās vienotajā dienestā, piemēram, reanimācijas brigādes izvietošana Jūrmalā, iespēja dubultot brigāžu skaitu stundas laikā, iespēja izmantot ārkārtas izsaukuma numuru 113 un nodrošinātas sociālās garantijas personālam. Savukārt, ja Jūrmala nodrošinās "ātro palīdzību" atsevišķi, pastāv riski, ka Jūrmalas iedzīvotājiem vienīgajiem nebūs pieejams numurs 113. Tāpat Ploriņš apgalvoja, ka šādā gadījumā jūrmalnieki pa mobilo tālruni "ātro palīdzību" sazvanīt nevarēšot.
Ploriņš arī norādīja, ka, neiekļaujoties vienotajā NMPD, Jūrmala "būs kā ķīlis operatīvai brigāžu vadībai Jūrmalai pieguļošajās teritorijās". Tikšot apdraudēta arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aptuveni septiņus miljonus latu vērtā projekta īstenošana, jo finansējums paredzēts vienotā NMPD izveidei.
NMPD arī nevarēšot piemērot operatīvā dienesta statusu, tādēļ 3000 darbiniekiem nebūs pieejamas atbilstošas sociālās garantijas. Netiktu pabeigta arī NMPD reforma, ko apstiprinājusi valdība un par kuru saņemti Valsts prezidenta un starptautisko aizdevēju saskaņojumi, uzsvēra Ploriņš.
Uz visiem šiem argumentiem Ciekuram un arī Jūrmalas mēram Romualdam Ražukam (PS) bija iebildes, piemēram, Ciekurs kā absurdu noraidīja apgalvojumu, ka no Jūrmalas nevarēs piezvanīt uz 113, savukārt operatīvā dienesta statusa piešķiršanu NMPD problēmas esot jau vairākus gadus un Jūrmalas iekļaušana vien to uzreiz neatrisinās.
Savukārt starptautisko aizdevēju piesaukšana esot nevietā, jo tie prasa vienotu vadības sistēmu, kas nav ieviesta. Tās forma aizdevējiem neesot būtiska, norādīja Ražuks.
Jūrmalas mērs arī uzsvēra, ka pēdējo septiņu gadu laikā Jūrmalas pašvaldība "ātrās palīdzības" bāzē investējusi 100 000 latu. Pievienojot Jūrmalas dienestu NMPD, "es saviem 55 tūkstošiem iedzīvotāju vairs nevarēšu palīdzēt nenomirt", sacīja Ražuks.
Viņaprāt, galvenais mērķis, kāpēc veido "lielo monstru" NMPD, esot, lai neviens nezinātu, kāda ir tā sniegto pakalpojumu īstā cena. Mazais Jūrmalas dienests būtu traucēklis nevis konkurences ziņā, bet gan tāpēc, ka parādītu patiesās izmaksas, uzskata Ražuks.
Savukārt Jūrmalas "ātrās palīdzības" darbinieki pārmeta Ploriņam prezentācijā rādītos datus par uzņēmuma darbiniekiem, kuri piekrituši pāriet uz vienoto dienestu. Viņi norādīja, ka "pārvilināšana" notiek svētdienās, zvanot uz privātajiem mobilajiem tālruņiem.
Vairāki Saeimas deputāti vaicāja VM valsts sekretāra vietniekam Jurim Bundulim, kāpēc ar Jūrmalas "ātro palīdzību", kura ir profesionāls un pieredzējis dienests ar savu specifiku, nevar slēgt ārpakalpojuma līgumu. VM pārstāvis atzina, ka apstiprinātais vienotā NMPD modelis šādu ārpakalpojumu pirkšanu neparedz.
Uzklausījuši visus argumentus, ko pavadīja Jūrmalas "ātrās palīdzības" mediķu un darbinieku starpsaucieni un aplausi, deputāti nolēma meklēt iespēju saglabāt Jūrmalas "ātro palīdzību" un slēgt ar to ārpakalpojumu līgumu.
Jau vēstīts, ka Jūrmala pašlaik ir vienīgā pašvaldība, kas atteikusies savu "ātrās palīdzības" dienestu pievienot NMPD, argumentējot, ka Jūrmalas dienests ir īpašs, jo nodarbojas gan ar neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, gan glābšanas darbiem uz ūdens. Tāpat jūrmalnieki uzskata, ka vienotais valsts dienests nespēs sniegt pakalpojumus pilsētai tik kvalitatīvi kā līdz šim.
Vienotajam dienestam jāsāk strādāt 1.jūlijā