Viņš pastāstīja, ka KNAB priekšnieka vietnieka amata pienākumu izpildītāja Juta Strīķe nolēmusi atcelt iepriekšējā biroja vadītāja prettiesiski pieņemto lēmumu, līdz ar to Vilks atjaunots amatā. Vilks uzsvēra, ka pret viņu ierosinātās disciplinārlietas bijušas prettiesiskas un arī to dēļ pieņemtais lēmums par atbrīvošanu bijis nepamatots.

Vilks sacīja, ka atsauks tiesā iesniegtās prasības par viņam piemērotajiem disciplinārsodiem, taču apsvērs iespēju tiesā vērsties pret Vilnīti par goda un cieņas aizskaršanu. Vilks sacīja, ka šādu tiesvedību apsverot arī citi kolēģi KNAB, pret kuriem Vilnītis netaisnīgi vērsies.

KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs portālam "Delfi" pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts, izvērtējot Vilnīša izdotos rīkojumus un lietas materiālus saistībā ar Vilka disciplinārsodīšanu, kā arī izskatot KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības vēstuli un no tiesas saņemto Vilka iesniegto prasības pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai.

Pieņemot lēmumu par Vilka atjaunošanu amatā, konstatēts, ka Vilnīša rīkojumi par atstādināšanu, disciplinārsodīšanu un atbrīvošanu no amata ir izdoti bez tiesiska pamata, pieļaujot būtiskus pārkāpumus, kas ietekmējuši administratīvo aktu saturu, tāpēc šie rīkojumi ir atzīstami par prettiesiskiem un atceļamiem.

Kā viens no būtiskiem pārkāpumiem ir atzīts tas, ka, Vilnītim, izdodot minētos rīkojumus, nav ņemti vērā citu kompetento iestāžu slēdzieni un secinājumi. Piemēram, izskatot Vilnīša iesniegumu Ģenerālprokuratūrai saistībā ar PHARE projekta ieviešanu un Vilka rīcību, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo nav noticis Krimināllikuma pantos paredzēts noziedzīgs nodarījums. Vilka disciplinārlietā prokurora lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu tika ignorēts, lai gan toreizējam KNAB priekšniekam uz rīkojumu izdošanas brīdi bija zināms prokurora lēmums un tas ir attiecināms uz disciplinārlietas izmeklēšanu un būtiski ietekmē administratīvo aktu pēc būtības, norāda Vutenburgs.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 13.maijā Vilnītis pēc disciplinārlietas materiālu izvērtēšanas nolēma atbrīvot no amata savu vietnieku korupcijas novēršanas jautājumos Vilku. Disciplinārlieta tika ierosināta, lai izvērtētu iespējamos pārkāpumus Vilka rīcībā saistībā ar "nolaidīgu darba pienākumu izpildi, ilgstošu bezdarbību, maldinošas informācijas sniegšanu, veicot vecākās nozares amatpersonas pienākumus PHARE 2003.gada Nacionālās programmas projektā "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja attīstība un nostiprināšana"".

Par šo lēmumu bija sašutusi gan KNAB arodbiedrība, gan Vilks, kurš par lēmumu vērsās tiesā.

Savukārt paša Vilnīša krēsls sašūpojās aptuveni divus gadus pēc iecelšanas amata. Pēc ilgstošā Vilnīša konflikta ar abiem saviem vietniekiem – Jutu Strīķi un Alvi Vilku un nesaskaņām ar premjeru biroja reformas dēļ ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers martā rosināja veidot īpašu komisiju, kas vērtētu Vilnīša atbilstību amatam. Valdība šo ieceri atbalstīja, un aprīļa sākumā komisija sāka darbu, kas rezultējās ar ieteikumu valdībai atlaist KNAB šefu.

Valdība šo ieteikumu atbalstīja un 16.junijā Vilnītis amatu KNAB zaudēja, jo arī Saeima atbalstīja ģenerālprokurora vadītās komisijas ieteikumu.