Lietu pret Meliņu ierosināja tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs, taču tiesnešu disciplinārkolēģija uzskatīja, ka disciplinārlieta bija ierosināta nepamatoti, jo netika konstatēta nolaidība lietas izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā.

Tieslietu ministrs disciplinārlietas ierosināšanu bija pamatojis ar to, ka tiesnese ar lēmumu par prasības nodrošināšanu, aizliedzot atbildētājiem, kas iesnieguši pieteikumu, izmantot sev piederošo kapitāla daļu balsstiesības, ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 138.panta pirmās daļas 5.punktu.

Savukārt disciplinārkolēģija, iepazīstoties ar lietas materiāliem un uzklausot tiesnesi, secināja, ka tiesnese, izlemjot pieteikumu par prasības nodrošinājumu, ir izpildījusi Civilprocesa likuma 140.panta pirmajā daļā noteiktās prasības - pieņēmusi lēmumu ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem.

Noteiktais aizliegums atbildētājiem izmantot sev piederošo kapitāla daļu balsstiesības atbilst likuma 138.panta pirmās daļas 5.punktā norādītajam prasības nodrošinājuma līdzeklim - aizliegumam atbildētājam veikt noteiktas darbības, konstatēja disciplinārkolēģija.

Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta otrā daļa nosaka, ka tiesas nolēmuma atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav iemesls tam, lai sauktu pie atbildības tiesnesi, kas piedalījies tā pieņemšanā, ja vien viņš nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību lietas izskatīšanā.

Delfi/LETA