RAPLM apkopotie dati liecina, ka pērn, salīdzinot ar 2008.gadu pašvaldību ieņēmumi sarukuši par 20,6% līdz 1,335 miljardiem latu. 2010.gada pirmajā pusgadā pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumi bija 614,43 miljoni latu, kas ir par 18,7% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Pašlaik Latvijā pašvaldībām ir salīdzinoši zema finanšu ieņēmumu autonomija, nav pašvaldību nodokļu, nav tiesības ieviest jaunas nodevas papildus likumā noteiktajām, ir ievērojami ierobežojumi maksas pakalpojumu noteikšanā. Tomēr ministrija atzīst - lai palielinātu pašvaldību ieņēmumus, nepieciešama pārliecība par to godprātīgu izlietojumu vietējās sabiedrības interesēs.

Ministrija norāda, ka Latvija un Malta ir vienīgās ES valstis, kur nav pašvaldību nodokļu. Taču Latvijas pašvaldības nav pārliecinātas par to nepieciešamību – pašvaldību nodokļus vēlas 45% vietvaru, nevēlas - 32%, bet 26% nevarēja sniegt atbildi.

Ministre Dagnija Staķe (ZZS) uzskata, ka pašvaldību finanšu autonomija būtu paplašināma, tomēr vienlaikus nepieciešams palielināt pašvaldību atbildību par finansiālo darbību, jānodrošina regulāru pašvaldību budžetu analīzi, sasaistot to ar pašvaldību darbības rezultātiem, kā arī šo datu pieejamību, akcentē ministre.

RAPLM atzīst, ka pēc būtības nekustamā īpašuma nodoklis jau šobrīd ir pašvaldības nodoklis, tāpēc piedāvā to noteikt arī likumā un ļaut pilsētām un novadiem apstiprināt konkrētu nodokļa likmi likumā noteiktajās robežās.

Tāpat piedāvāts pašvaldībām atvēlēt daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kura kopējie ieņēmumi pērn bija 197,18 miljoni latu. Ministrija norāda, ka nodokļa atskaitījumu konkrētai pašvaldībai palielinātu reģionālās atšķirības valstī, jo, piemēram, Rīgā darbojas 55% no visiem individuālajiem komersantiem un komercsabiedrībām Latvijā. Tāpēc piedāvāts vietvarām atvēlēt 1% līdz 3% no šī nodokļa ieņēmumiem, ieskaitot tos pašvaldību izlīdzināšanas fondā, no kura, sadalot naudu, ņems vērā arī ekonomisko aktivitāti pašvaldībā, piemēram, reģistrēto uzņēmumu un struktūrvienību skaitu.

Tomēr RAPLM atzīst, ka "nelielas šī nodokļa daļas ieskaitīšana pašvaldību budžetā drīzāk būtu vērtējams kā simbolisks solis pašvaldību motivēšanā sekmēt ekonomisko aktivitāti, nevis kā būtisks pašvaldību ieņēmumu palielinājuma avots".

Pašvaldības arī rosināja ieviest jaunas nodevas, un ministrija atbalsta šo ieceri. RAPLM piedāvā likumā vienkārši paredzēt pašvaldībām šādas tiesības, neminot konkrētas nodevas, bet paredzot sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību jaunu nodevu ieviešanas gadījumos. "Kā pašvaldības ieviestas jaunas nodevas veids varētu būt, piemēram, pašvaldības mājas lapas nodeva, ja uzņēmums vēlas savu informāciju (saiti) publicēt pašvaldības mājas lapā," teikts ministrijas ziņojumā.

RAPLM arī atbalsta Finanšu ministrijas ierosinājumu 2011.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanā ieviest speciālu dotāciju tām pašvaldībām, kam ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc izlīdzināšanas, kā finanšu resursu avotu paredzot 2% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Šobrīd pašvaldību ieņēmumu lielāko daļu, aptuveni 40%, veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījumi – pašvaldības saņem 80%, bet valsts – 20%. Tāpat lielu daļu pašvaldību ieņēmumu veido nekustamā īpašuma nodoklis un valsts dotācijas, bet citu ieņēmumu īpatsvars nav būtisks.