Saeimas ceturtdien ar 69 balsīm "par" un 22 "pret" atbalstītie grozījumi paredz, ka ostas pārvalde ir tiesīga uz tai valdījumā nodotās valstij vai pašvaldībai piederošās zemes celt ostas darbībai nepieciešamās ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus, kurus zemesgrāmatā reģistrē uz ostas pārvaldes vārda. Tādas pašas tiesības ostas pārvaldei ir arī attiecībā uz citu juridisko vai fizisko personu zemi, uz kuru tā nodibinājusi personālservitūtu.

Tāpat grozījumi paredz, ka ostas pārvalde, "ja nepieciešams, var sniegt citus ar darbību ostās saistītus pakalpojumus", kā arī nosaka, ka viens no ostas pārvaldes ienākumu avotiem var būt nomas (īres) maksa par ostas pārvaldes īpašumā esošo vai valdījumā nodoto nekustamo īpašumu iznomāšanu (izīrēšanu). Vienlaikus ar grozījumiem noteikts, ka ostu pārvaldes pašu sniegto pakalpojumu tarifiem nenoteiks "griestus", kādus ostas var noteikt citu uzņēmēju sniegtajiem pakalpojumiem.

SC uzskata, ka šie grozījumi rada nevienlīdzīgas konkurences situāciju ostu pakalpojumu tirgū. "Izmaiņas likumā rada privileģētu stāvokli ostu pārvaldēm un tādējādi aizskar to uzņēmumu intereses, kuri sniedz pakalpojumus ostu teritorijā," uzskata apvienība.

SC norāda, ka ostu pārvaldēm ir tiesības nodarboties ar saimniecisko darbību privāto tiesību jomā, sniedzot pakalpojumus, kas saistīti ar ostas darbību. Tomēr, darbojoties ostu pakalpojumu tirgū, ostu pārvaldes nonāk priviliģētā stāvoklī - maksa par pakalpojumu, ko sniedz pārējie tirgus dalībnieki, tiek regulēta, nosakot tarifu augstāko līmeni, bet ostu pārvaldēm augšējie "griesti" nav noteikti. Turklāt tarifu augšējo robežu noteikšana ir pašu ostu pārvalžu kompetencē.

Turklāt grozījumi paplašina ostu pārvalžu darbības sfēru, atļaujot tām sniegt arī citus pakalpojumus, kas saistīti ar ostu darbību, norāda SC.

SC uzskata, ka šie grozījumi ir pretrunā ar Eiropas Savienībā pieņemto praksi, kas paredz, ka iestādes sniegto pakalpojumu klāstu var paplašināt tikai tad, ja tas ir nepieciešams no sabiedrības interešu viedokļa. "Šajā gadījumā vienīgais ostu pārvalžu pilnvaru paplašināšanas mērķis ir peļņas gūšana, un tas pēc būtības nevar būt sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis," uzskata SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Viņaprāt, grozījumi ir pretrunā ne tikai ar Eiropas Savienībā pieņemto praksi, bet arī ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma pamatnostādnēm, turklāt tas izslēdz efektīvas konkurences iespējas ostās.

Kritiku par ostu likuma grozījumiem iepriekš pauda arī Ventspils domes opozīcija. Opozīcijas deputāti uzskata, ka tie pēc grozījumu stāšanās spēkā pastāv iespēja, ka slēpti no sabiedrības brīvostas varēs izrēķināties ar to teritorijā strādājošajiem nevēlamajiem uzņēmējiem, kā arī nekontrolēti nodarboties ar nekustamā īpašuma biznesu savā teritorijā. Brīvostas brīvi varēs operēt ar to naudas plūsmu, kura tostarp tiek palielināta par naudu, ko osta saņem no tai nepiederošu nekustamo īpašumu nomas, nemaksājot ne santīmu faktiskajam nekustamā īpašuma turētājam, norāda opozīcija.

Delfi