Izmantojot Vācijas valdības nopirktos nozagtos datus par Šveices un Lihtenšteinas banku klientiem, varasiestādes nākamajā gadā cer atgūt vēl 200 miljonus eiro.

2008.gadā kāds bijušais Lihtenšteinas lielākās bankas darbinieks Vācijai pārdeva datus par tās klientiem par pieciem miljoniem eiro.

Tas ļāva Berlīnei izvērst plašu nodokļu nemaksātāju vajāšanas kampaņu, kura skāra gan lielo uzņēmumu vadītājus, gan sporta zvaigznes, gan popkultūras pārstāvjus, bet bijušajam valsts uzņēmuma "Deutsche Post" vadītājam Klausam Cumvinkelam nācās stāties pat tiesas priekšā.

Savukārt šī gada sākumā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes amatpersonas nopirka kompaktdisku ar informāciju par slepenajiem kontiem Šveices bankās, par to samaksājot, kā ziņo mediji, 2,5 miljonus eiro.

Jūlijā vācu iestādes veica kratīšanu Šveices bankas "Credit Suisse" Vācijas nodaļās, izsaucot saspīlējumu Berlīnes un Bernes attiecībās.

Šveice norādīja, ka Vācijas izmantotie dati ir zagti, pārkāpjot likumu par banku noslēpumu, taču Vācijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka varasiestādēm ir tiesības izmantot zagtus datus, vajājot nodokļu nemaksātājus.

Delfi/ LETA