Foto: KEPAS Darba devēji ikdienā pat neaizdomājas par situācijām, kuras risina advokāti, pārstāvot savus klientus, piemēram, kad darba devējam var tikt piemērots administratīvais sods, sākts kriminālprocess, kā arī gadījumiem, kad darbinieks var celt prasību tiesā pret darba devēju.

Darba līguma rakstveida nenoslēgšana
Darba likums nenosaka termiņu, kādā darba devējam jāsagatavo un jānodrošina darba līguma noslēgšana, taču Darba likuma 40. pantā minēts nosacījums, ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba sākšanas. Arī MK 2010. gada 7. septembra noteikumi Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli» noteic, ka darba devējs ne vēlāk kā vienu dienu, pirms persona sāk darbu, katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), iesniedzot VID ziņas par darba ņēmējiem. Ja to neievēro, var tikt piemērots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41. pantā minētais sods par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu un darba līgumu nenoslēgšanu rakstveidā. Sodi ir šādi:
- ja darba devējs ir fiziskā persona – Ls 100 350;
- ja darba devējs ir juridiskā persona – Ls 750 – 5000;
- ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas – Ls 400 –  500 (fiziskajai personai), Ls 5000 – 10 000 (juridiskajai personai).

Tomēr praksē bieži vien darbinieks sāk veikt darbu uzņēmumā bez rakstveidā noslēgta darba līguma, bet darba devējs neapzinās, ka ir jau iestājušās juridiskās saistības starp darba devēju un darbinieku. Vērts atgādināt, ka Darba likuma 41. pants noteic, ka, ja, noslēdzot darba līgumu, nav ievērota tā rakstveida forma, darbiniekam ir tiesības prasīt darba līguma izteikšanu rakstveidā. Šai nolūkā darbinieks var izmantot jebkurus pierādījumus, kas attiecas uz darba tiesisko attiecību pastāvēšanu un šo attiecību saturu. Tātad Darba likuma 41. panta norma darbiniekam dod iespēju izmantot jebkurus pierādījumus, kas attiecas uz darba tiesisko attiecību pastāvēšanu. Tas nozīmē, ka ar darba sākšanas brīdi darbinieks iegūst visas tiesības uz normatīvajos aktos noteiktajām garantijām: darba samaksu, sociālo apdrošināšanu, atvaļinājumiem u.c. Darba likums paredz: ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā un darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, noteikto darba laiku un darba samaksu, uzskatāms, ka darbinieks jau nodarbināts trīs mēnešus un viņam ir noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga.

Draud ne tikai naudas sodi
Arī Latvijas Republikas Krimināllikumā (280. pants) darba devējam ir noteikta atbildība par likumā paredzēto personas nodarbināšanas ierobežojumu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tas noticis atkārtoti gada laikā. Par to soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.
Bieži vien darba devēji arī neapzinās, ka, neievērojot darba līguma rakstveida formu, darba devējs nevar realizēt Darba likuma 84. panta noteiktās tiesības, tas ir, noslēgt ar darbinieku rakstveida vienošanos par konkurences ierobežojumu, tā radot konkurenci savai komercdarbībai.

Atklātībā var nonākt arī darbinieka rīcībā esošā informācija, kuru viņam būtu pienākums neizpaust trešajām personām kā komercnoslēpumu, veicot darba pienākumus darba tiesisko attiecību laikā. Likums noteic, ka darba devējam ir pienākums rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu. Ja darbinieks tiek nodarbināts bez rakstveidā noslēgta darba līguma, informācija, kas ir darba devēja komercnoslēpums, rakstveidā nav norādīta. Līdz ar to šī informācija var būt pieejama trešajām personām, kas var radīt darba devējam zaudējumus.

Savukārt Publisko iepirkumu likuma 39. pants paredz, ka pasūtītājs var izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, kā arī neizskatīt pretendenta piedāvājumu, ja konstatēts konkurences un darba tiesību būtisks pārkāpums, tostarp, kas saistīts ar personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma noslēgšanas. Pasūtītājs var pieprasīt informāciju no Valsts darba inspekcijas, vai persona ir sodīta par attiecīgo pārkāpumu un vai attiecīgais tiesību akts, ar kuru piemērots sods, ietver norādi, ka pārkāpums uzskatāms par būtisku un pretendents izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā.

Apollo