Komisija izvērtēja arī priekšlikumu, ka vismaz pusei valdes locekļu būtu jābūt ar augstāko farmaceitisko izglītību, tomēr vairums deputātu uzskatīja, ka farmaceitiem – uzņēmumu īpašniekiem nepieciešama arī pieredze. Tā kā sertifikātu farmaceits var iegūt, tikai pēc augstskolas pabeigšanas trīs gadus nostrādājot aptiekā, komisija nolēma aptieku valdes locekļiem izvirzīt šo stingrāko prasību.

Ceturtdien deputāti pabeidza diskusiju par aptieku īpašumtiesībām, bet Farmācijas likumu kopumā komisija plāno apstiprināt nākamnedēļ, pirms tam rakstiski apkopojot arī nozares pārstāvju viedokļus. Galīgajā lasījumā likumu varētu izskatīt kādā no vasarā paredzētajām Saeimas ārkārtas sēdēm.

Jau vēstīts, ka pašlaik Farmācijas likumā paredzēts - vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt tikai farmaceits vai ar veselības ministra atļauju pašvaldība tās administratīvajā teritorijā. Vispārēja tipa aptieka var piederēt tikai farmaceitam vai pašvaldībai. Likuma pārejas noteikumos noteikts, ka aptiekām, kuru darbība šīm prasībām neatbilst, tā ir jāpārkārto līdz šā gada 31.decembrim.

Šis pirms desmit gadiem plānotais ierobežojums izraisīja plašas diskusijas un bažas par ievērojamu aptieku skaita samazinājumu valstī.

Sociālo un darba lietu komisija sākotnēji nolēma līdz 2012.gada beigām tomēr atļaut par aptieku īpašniekiem būt ne tikai farmaceitiem, noraidot Veselības ministrijas priekšlikumu, kas paredzēja ierobežojumus aptieku īpašuma tiesībām atcelt vispār. Tomēr vēlāk, ņemot vērā farmaceitu organizāciju un uzņēmēju pretējos viedokļus, komisija nolēma darbu pie likuma turpināt un atsauca to no pēdējās šā gada pavasara sesijas Saeimas sēdes.